Grāmatā sniegts vēsturisks apskats par ģeodēzijas izglītības un zinātnes attīstību no 1862. gada, kad Rīgā nodibināta pirmā augstākās izglītības mācību iestāde, līdz Latvijas valsts atjaunotnei 1990. gadā un Rīgas Tehniskās universitātes izveidei. Šajā laikā mainījušās politiskās iekārtas un izglītības sistēmas, bet ģeodēzijas nozares mācību priekšmeti aizvien iekļauti inženierzinātņu studiju programmās. Vispārējais tehnikas un zinātnes progress veicināja ģeodēzijas teorētiskos un lietišķos pētījumus. Grāmatā atspoguļots ģeodēzijas izglītības un zinātnes stāvoklis tālaika augstskolās: Rīgas Politehnikumā (1862-1896), Rīgas Politehniskajā institūtā (1896-1918), Latvijas Universitātē (1919-1944), Latvijas Valsts universitātē (1940-1958) un atjaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā (1958-1990). Laikmetu un notikumu kopsakarībās raksturota ģeodēzijas nozaru attīstība, mācībspēku sniegums un ģeodēzijas loma tautsaimniecībā. Grāmata paredzēta ģeozinātņu studentiem un pētniekiem.